Gūža un augšstilbs

Gūžas un cirkšņa problēmas.

1.Deformējošs gūžas locītavas osteoartrīts (Gūžas locītavas OA):

Tas ir hronisks locītavas iekaisums, kas izraisa pakāpenisku skrimšļa nodilumu,  tiek bojāta locītavas kapsula un saites. Samazinoties skrimšļa audiem locītavā, rodas berze starp kauliem, tos bojājot, radot sāpes un kustību ierobežojumu.

Cēloņi:

  1. Traumatiskas izcelsmes (raksturīgs jauniem cilvēkiem):
  • lielas pārslodzes gūžas locītavā sadzīvē un sportā (cīņas sporta veidi, balets);
  • apkārtējo  mīksto audu bojājumi;
  • gūžas locītavas traumas, iegaurņa kaulu vai augštilba kaula lūzumi.

.

  1. Deģeneratīvu izmaiņu radīts (saistīts ar novecošanos):
  • vidēji pēc 45-50 gadu vecuma;
  • biežāk sievietēm;
  • biežāk tiek novērots cilvēkiem ar ģenētisku predispozīciju (iedzimta saslimšana, sastop vairākiem ģimenes locekļiem);
  • liekais svars;
  • vāja muskulatūra var veicināt artrīta veidošanos, jo locītava netiek pilnvērtīgi stabilizēta un saslimšanas risks ir augstāks!

Simptomi:          

  • Sāpes locītavā kustību laikā;
  • Ierobežots kustību apjoms locītavā;
  • Stīvums;
  • Gaitas izmaiņas, klibošana.

 

Diagnostika: 

               Ārsta konsultācija un radioloģiskie izmeklējumi.

 

Ārstēšana: kompleksa – nozīmē ārstējošais ārsts:

  1. Konservatīva:
  • medikamentoza ārstēšana

 - sāpju un iekaisuma mazinoši preperāti  

 - intraartikulāras injekcijas – injekcijas gūžas locītavā iekaisuma samazināšanai;

  • fizioterapija;
  • fizikālās procedūras;
  • kinezioteips;
  • peldēšana;
  • masāžas.

Ļoti svarīgi ir locītavu uzturēt esošajā stadijā un palēnināt bojājuma attīstību, bet jāņem vērā, ka pārlieku lielas slodzes slimības attīstību veicina, tāpēc visām aktivitātēm jābūt mērenām un ar pēc iespējas mazāk sāpēm. Jārēķinās ar to, ka iespējams būs jāmaina ierastās aktivitātes.

  1. Operatīva – gūžas locītavas endoprotezēšana jeb locītavas „nomainīšana”. Tiek izņemti bojātie skrimšļa un kaulaudi un to vietā ievietota metāla locītava.

 Pēc ķirurģiskas ārstēšanas rekomendēta fizioterapija muskuļu spēka, gaitas un locītavas stabilitātes atjaunošanai.

 

2.Trohantera bursīts (bursitis troxhantherica)

- Mīksto audu jeb bursas iekaisums ap lielo gūžas grozītāju - kaulu izaugums gurnu sānu daļā,  pie kura piestiprinās dažādi muskuļi.

Cēloņi :  Muskuļu disbalanss ap gūžas locītavu, ko var radīt:

  1. Gaitas izmaiņas, saistītas ar traumām citās locītavās
  2. Kāju garuma atšķirības;
  3. Mugurkaula jostas daļas problēmas;
  4. Krustu-zarnu kaula  locītavu problēmas

Simptomi:          

a.Sāpes augšstilba ārējā malā kustību laikā un/vai miera stāvoklī;

b.sāpes guļot uz sāniem;

c.Izmainīta gaita.

 

Disagnostika:  Ārsta konsultācija.

 

Ārstēšana:  konservatīva:

  1. Medikamentoza – pretsāpju un pretiekaisuma preperāti;
  2. Fizikālā terapija;
  3. Kinezioteipošana;
  4. Fizioterapija muskuļu disbalansa samazināšanai ;
  5. Ļoti reti - operatīva terapija

 

3.Piriformis sindroms (muskuļa spazmas)

Piriformis (bumbierveida) muskulis atrodas dziļi aiz lielā gluteālā jeb dibena muskuļa. Tas iet slīpi pāri sēžas nervam.

Cēloņi:

  1. pārslodzes vai traumas izraisīta muskuļu saīsināšanās un tūska kā atbildes reakcija uz muskuļu kairinājumu;
  2. problēmas apkārt esošajās struktūrās, piemēram, krustu-zarnu kaula locītavās, mugurkaula jostas daļā

 

Simptomi:

  1. sāpes gūžas mugurpusē;
  2.  sēžas nerva kairinājuma rezultātā  sāpes un tirpšana augštilba mugurējā virsmā;
  3.  kustību apjoma ierobežojums gūžas locītavā;
  4. simptomi pastiprinās pēc ilgstošas sēdēšanas, staigāšanas vai skriešanas.

 

Diagnostika:                       Ārsta konsultācija. Jādiferencē no citām saslimšanām ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, jostas daļas diska trūces.

Ārstēšana  ir konservatīva:

  1. Medikamentoza terapija tūskas un iekaisuma samazināšanai;
  2. Fizioterapija –muskuļa piriformis stiepšana un apkārtējo muskuļu disbalansa novēršana;
  3. Kinezioteipošana;
  4. Masāža;
  5. Medikamentozas blokādes.

 

4.Gūžas adduktoru tendinīts

  • Iekaisums gūžas muskuļu adduktoru grupas muskuļu cīpslās. Adduktori ir muskuļi, kas atrodas augšstilba iekšpusē un stiprinās pie iegurņa un augšstilba kaula iekšējās malas un pie apakšstilba kaula.

Cēloņi:

  1. Muskuļu pārslodze sportā, piemērām, futbolā,hokejā, vieglatlētikā ;
  2. Strauja un pēkšņa muskuļa iestiepuma rezultātā, mainot kustības virzienu, piemērām, futbolā,hokejā,slēpošanā;
  3. Iekaisums var rasties apkārt esošo locītavu vai mugurkaula jostas daļas problēmu rezultātā

Simptomi:

  1. Sāpes cirkšņa apvidū;
  2. Sāpes kājas kustības laikā;  
  3. Sāpes muskuli sasprindzinot, piemērām, saspiežot kopā augšstilbus;
  4. Stīvums un  jutīgums cirkšņa apvidū;
  5. Sāpes pastiprinās pēc fiziskām slodzēm ;
  6. Akūtu sāpju dēļ var būt arī gaitas izmaiņas – klibošana.

Diagnosticēšana:  Ārsta konsultācija. Var papildus veikt radioloģiskos izmeklējumus.

Ārstēšana ir konservatīva:

  • Medikamentoza ārstēšana (pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi);
  • Fizikālā terapija;
  • Masāža;
  • Aukstuma aplikācijas;
  • Kinezioteipošana;
  • Aktivitāšu ierobežošana;
  • Fizioterapija (stabilitātes uzlabošana jostas daļā un iegurnī, muskuļu spēka un stiepšanas vingrinājumi);
  • Medikamentozas blokādes.

 

 

 

5.Gūžas saliecējmuskuļu sastiepums.

  • Tas ir viena vai vairāku gūžas saliecējmuskuļu vai to šķiedru sastiepums/plīsums. Gūžas fleksori jeb saliecējmuskuļi stiprinās pie jostas daļas skriemeļiem, iegurņa un pie augšstilba kaula (femur). Visbiežāk tiek bojāts musculus iliopsoas (jostas un zarnu kaula muskulis)  

Cēloņi :

  1. Visbiežāk rodas spēcīga muskuļa sasprindzinājuma laikā, kad tas ir iestiepts (lielas amplitūdas, straujas kustības, uzrāvieni, paātrinājumi);
  2. Bojājums var būt pakāpenisks – regulāru aktivitāšu laikā muskuļa šķiedras pakāpeniski tiek bojātas;
  3. Muskuļu pārslodze, neadekvāta iesildīšanās vai slodze;
  4. Sastiepums var rasties blakus esošo muskuļu, locītavu vai mugurkaula jostas daļas problēmu rezultātā;
  5. Visbiežāk sastop futbolā, hokejā, vieglatlētikā.

Simptomi:

  1. pēkšņas, asas sāpes cirkšņa apvidū;
  2. sāpju stiprums atkarīgs no bojājuma lieluma – no nelielām sāpēm, kas atļauj turpināt aktivitāti līdz ļoti stiprām sāpēm, kā rezultātā jūtams muskuļa vājums un nav iespējams turpināt aktivitāti;
  3. sāpes pastiprinās ejot, skrienot, sperot ar bojāto kāju, saliecot gūžu, kāpšana pa kāpnēm augšup;
  4. bojājuma vietā var būt tūska;
  5. ja ir noticis pilnīgs muskuļa plīsums, ārēji ir redzama muskuļa deformācija un nav iespējama gūžas saliekšanas kustība.

Diagnosticēšana:  Ārta konsultācija. Var tikt veikti papildus radioloģiskie izmeklējumi.

Ārstēšana ir konservatīva:

  • Medikamentoza ārstēšana (pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi)
  • Fizikālā terapija
  • Masāža
  • Aukstuma aplikācijas
  • Kinezioteipošana
  • Aktivitāšu ierobežošana
  • Fizioterapija (stabilitātes uzlabošana jostas daļā un iegurnī, muskuļu spēka un stiepšanas vingrinājumi)
  • Medikamentozas blokādes

 

6.Gūžas kakliņa lūzums

-Augšstilba kaula augšējās daļas jeb kakliņa lūzums. Kakliņš savieno kaula gareno daļu ar lodveida formas galviņu, kas veido gūžas locītavu. Augšstilba kakliņa lūzums visbiežāk notiek krītot uz sāniem.

Cēloņi:

  1. liela spēka un augstas intensitātes trieciens, piemēram, autoavārija vai kritiens no liela augstuma (biežāk gados jauniem cilvēkiem)
  2. Gados vecākiem cilvēkiem (biežāk pēc 60),samazinoties kaulu blīvumam, veidojas osteoporoze . Kauls var lūzt arī krītot no neliela augstuma vai paslīd0t. Biežāk sastop sievietēm.

 

Simptomi:

  • Sāpes lūzuma apvidū
  • Nespēja veikt kustību vai nostāties uz kājas
  • Klibošana un stipras sāpes lūzuma vietā, ja lūzums nav pilnīgs
  • ārēji redzama deformācija lūzuma vietā

Diagnosticēšana:  Ārsta konsultācija un radioloģiska izmeklēšana.

Ārstēšana: Ārstēšanas veidu izvēlas ārsts.

  1. Ķirurģiska ārstēšana – kaulu repozicija un fiksācija
  2. Gūžas locītavas endoprotezēšana
  3. Iespējama arī  konservatīva ārstēšana

Pēc lūzuma sadzīšanas:

  • fizioterapija kustību apjoma, muskuļu spēka un locītavas stabilitātes atjaunošanai
  • ārstnieciskā masāža
  • fizikālā terapija
  • kinezioteipošana
 

 

7.Pertesa slimība(perthes sindroms)

Saslimšana, kurai raksturīga augšstilba kaula galviņas samazināta asins apgāde un tai sekojošs iekaisums un galviņas bojājums. Slimība bērniem un pusaudžiem.

Cēloņi: 

  1. Līdz galam nav zināmi. Pastāv uzskats, ka šis sindroms ir saistīts ar ģenētisku iedzimtību;
  2. Visbiežāk sastop bērniem no 4 - 10 gadu vecumam;
  3. Ja diagnosticē bērniem līdz 2 gadu vecumam, perthes sindroms viegli padodas ārstēšanai un bērni drīz var atgriezties pie aktivitātēm bez īpašiem ierobežojumiem;
  4. Zēniem sastop 5 reizes biežāk kā meitenēm, toties meitenēm grūtāk padodas ārstēšanai;
  5. Var parādīties pusaudžu vecumā, intensīvas slodzes rezultātā.

Simptomi:

  1. Bērni var sūdzēties par sāpēm locītavā;
  2. Novērojama klibošana;
  3. Simptomi var mazināties un atkal palielināties vairāku nedēļu vai pat mēnešu periodā;
  4. Kustības gūžā sāpes pastiprina, savukārt atpūta samazina.

Diagnostika. Ārsta konsultācija un radioloģiskiem izmeklējumi.

Ārstēšana ir ilgstoša.

  1. Konservatīva:
  • Miera režīms
  • Pretiekaisuma terapija,
  • Fizioterapija (abdukcijas un rotācijas kustību atjaunošana). Vingrinājumus var pildīt mājās ar vecāku asistēšanu, tie ir jāpilda līdz pēdējai dzīšanas stadijai.
  • Trakcija (attālina vienu locītavas virsmu no otras, mazinot kompresiju),
  • Staigāšana ar palīglīdzekļiem (piem., kruķi).
  • Izmanto tā saucamās abdukcijas bikses – gūžas locītavas novieto maksimāli abducētā (atplestā) stāvoklī, ar ārējo rotāciju un fiksē.

 

  1. Ķirurģiska ārstēšana - ja atkārtotos izmeklējumos deformācija nemazinās vai pastiprinās.
  • Operācija  locītavu virsmu attālināšanai. Jāpalielina iegurņa kaula bedrīte, lai augšstilba kaula galviņa ietilptu iekšā. Tas tiek fiksēts ar plāksni un skrūvēm. Iespējami citi operāciju veidi.
  • Pēc operācijas 6-8 nedēļas ģipsis
  • Pēc ģipša noņemšanas tiek uzsākta ilgstoša fizioterapija muskuļu spēka atjaunošanai.

8.Ingvināla (cirkšņa) trūce

-mazā iegurņa iekšējo orgānu iziešana caur vēdera sienas defektu bez vēderplēves strukturāla bojājuma (75 – 90 % gadījumu no visām trūcēm. Vīriešu saslimstība ir 90 - 97 %, sieviešu  3 - 10 %)

Izšķir :

  • iedzimtas – saistīta ar sēklinieka/olnīcu noslīdēšanu sēklinieku maisiņā caur cirkšņa kanālu, kas piedzimstot slēdzas no vēdera dobuma puses)
  •  iegūtas – lielu fizisku slodžu rezultātā

 

 

Cēloņi:

  1. Predisponējošie:

-Dzimums  

-Vēdera sienas vājums

-Ķermeņa uzbūves īpatnības

 

  1. Veicinošie:

-Strauja novājēšana

-Dzemdības

-Vēdera sienas traumas

- Pēc operāciju rētas

-Smags fizisks darbs, lielas sporta slodzes

-Paaugstināts i/a spiediens (hroniski aizcietējumi, ilgstošs klepus )

 

Cirkšņa trūču operatīvā ārstēšana:

-Konservatīvās metodes

-Priekšējās sienas nostiprināšana metodes:  Ģirarda metode,  Kimbarovska metode,  Spasokukocka metode

-Mugurējas sienas nostiprināšana metodes

 

 

9.Acetabulum lūpas plīsums

  • Acetabulum ir gūžas locītavas daļa, tā ir bedrīte iegurnī, kurā ieguļ augštilba kaula galviņa, savukārt, lūpa (labrum) ir bieza skrimšļa kārta, kas klāj bedrīti un stiprinās pie tās malām. Lūpa padziļina bedrīti un ir atbildīga par stabilitāti locītavā. Tā nodrošina amortizāciju un slodzes absorbciju locītavā. Vesels skrimslis ir gluds un nodrošina kvalitatīvas kustības locītavā. Lūpas plīsuma gadījumā, skrimslis vairs nav gluds un līdzens.

Cēloņi:

  1. Visbiežāk šāda veida plīsums rodas traumas rezultātā sporta veidos ar biezām un vērpjošām kostībām balstā uz vienas kājas (cīņas sporta veidi, futbols, basketbols, kalnu slēpošana);
  2. Liela trieciena rezultātā, piemēram, krītot vai autoavārijās;
  3. Garo distanču skrējējiem šāds plīsums var rasties pakāpeniski slodzes laikā, bojājot skrimsli;
  4. Gados vecākiem cilvēkiem ar deģeneratīvām izmaiņām gūžas locītavā.

Simptomi:

  1. Traumas laikā var dzirdēt vai just plīsumu;
  2. Sāpes cirksnī, gūžas locītavas priekšpusē vai sēžas apvidū;
  3. Sāpes pastiprinās slodzes laikā;
  4. Var būt sajūta, ka gūža ir vāja un nestabila;
  5. Sāpju intensitāte atkarīga no bojājuma stipruma – no nelielām līdz ļoti spēcīgām.

Diagnostika: Ārsta konsultācija un radiologiskie izmeklējumi(USG un MR). Retos gadījumos arī gūžas locītavas artroskopija diagnostiskos nolūkos.  

Ārstēšana:  atkarībā no bojājuma lieluma

  1. Konservatīva ārstēšana:
  • Kājas atslogošana, izmantojot kruķus;
  • Fizikālās procedūras;
  • Medikamentozā terapija iekaisuma ierobežošanai;
  • Fizioterapija muskuļu spēka un locītavas stabilitātes atjaunošanai;
  • Ārstnieciskā masāža.
  1. Atsevišķos gadījumos ķirurģiska ārstēšana, pēc kuras:
  • Kājas atslogošana, izmantojot kruķus;
  • Fizikālās procedūras;
  • Medikamentozā terapija iekaisuma ierobežošanai;
  • Fizioterapija muskuļu spēka un locītavas stabilitātes atjaunošanai;
  • Ārstnieciskā masāža.

 

  1. Osteitis Pubis (kaunuma kaulu iekaisums)

  • Pārslodzes mīksto audu bojājums un iekaisums iegurņa priekšpusē, kur satiekas abi kaunuma kauli, radot sāpes.