Kas ir fizioterapija?

23.01.2015
Fizioterapeita profesija Latvijā vēl ir diezgan jauna, un, iespējams, daudzi nemaz nezina, ka fizioterapijai ir būtiska nozīme cilvēka veselības, kustīguma un fiziskās neatkarības saglabāšanā. Tāpēc uz pieciem elementāriem jautājumiem, ko vajadzētu zināt ikvienam, atbild fizioterapeite un „Baltijas Fizioterapijas” vadītāja Elita Salgrāve.
1. Kas ir fizioterapeits?
− Tā ir ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību, kas nodarbojas ar rehabilitāciju, profilaksi un izglītošanu. Fizioterapeitus Latvijā sagatavo trīs augstskolās, taču primārā ir Rīgas Stradiņa universitāte, kur ir Rehabilitācijas fakultāte (kā patstāvīga fakultāte tā izveidota 1994. gadā). Kā papildu specialitāti to var apgūt arī Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā un Daugavpils Universitātē. 
Padomju laikā ar fizioterapiju nodarbojās personas ar vidējo medicīnisko izglītību, un visbiežāk tās bija medmāsas, kuras bija izgājušas pāris mēnešu kursus un strādāja pēc standartshēmām. 
2. Kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapeits?
− Darbības lauks ir plašs, taču viņš nestrādā viens: rehabilitācijas komandā ietilpst arī atbilstošās specialitātes ārsti − vai tas ir ģimenes ārsts, vai traumatologs, vai ķirurgs, neirologs, ārsts-rehabilotogs, ergoterapeits, logopēds, protēzists-ortēzists. Un tā visa kopā ir komanda, kur katram ir sava nozīme un funkcija. Un, ja šī komanda strādā pilnvērtīgi, pacienta veselību un darbspējas var atjaunot maksimāli iespējamā līmenī. Labs piemērs ir tā saucamās insulta vienības (īpaši kabineti pacienta ārstēšanai pēc insulta), kur uzreiz tiek pieslēgti visi nepieciešamie speciālisti, un līdz ar to var palīdzēt ļoti daudzos gadījumos. 
Visvairāk tiek strādāts ar pacientiem, kuriem ir balsta un kustību aparāta problēmas: tās ir dažādas kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanas un traumas, nervu sistēmas saslimšanas un traumas, tostarp galvas un muguras smadzeņu bojājuma sekas. Tāpat var palīdzēt pacientiem, kuriem ir sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas saslimšanas, pēcdzemdību un pēc operāciju periodā. Fizioterapeits strādā ar grūtniecēm, jaunajām māmiņām, zīdaiņiem, veciem cilvēkiem, arī ar jauniešiem, kuriem vajadzīga stājas korekcija – piemēram, skolas vecuma bērnam savlaicīgi konstatēti un koriģēti stājas traucējumi ļauj izvairīties no nopietnu problēmu attīstības vēlākā vecumā. Fizioterapeitu mērķauditorija ir  arī cilvēki, kuri apmeklē vingrošanas nodarbības vispārējās fiziskās sagatavotības vai darba spēju uzlabošanai. 
3. Kādos gadījumos fizioterapeits vairs nevar palīdzēt?
− Palīdzēt var gandrīz vienmēr – kaut ko uzlabot, atjaunot vai kompensēt var jebkurā gadījumā, jautājums tikai, cik daudz vēl iespējams palīdzēt. Taču vislielākā problēma ir mūsu sabiedrības zemais izglītības un informētības līmenis par fizioterapiju. Piemēram, ļoti izplatītas ir muguras sāpju problēmas − savas dzīves periodā ar šādu epizodi saskaras gandrīz katrs, taču liela sabiedrības daļa ar to samierinās, jo uzskata, ka šī problēma ir nelabojama. Bet viss ir labojams! Un fizioterapeits zina, kā! 
Tāpat arī pēc traumām cilvēki nereti samierinās ar sāpēm, kustību traucējumiem, un pat neiedomājas, ka var būt arī labāk. Fizioterapija arī māca pacientam palīdzēt pašam sev, tā palīdz atgūt ticību saviem spēkiem un spējām.
4. Vai fizioterapija palīdz veselības profilaksē?
-Protams. Ja vien cilvēkam ir vēlēšanās uzlabot savu fizisko pašsajūtu, fizioterapeits var profilaktiski nodrošināt gan pret muguras problēmām, gan pret iespējamām traumām pirms sportošanas. Mūsu sabiedrības problēma ir mazkustīgums, ieraduma pozas, nepareizs uzturs, plus vēl citi papildu apstākļi, kas acīmredzami norāda, ka praktiski visiem ir nepieciešama ja ne gluži ārstnieciskā vingrošana, tad vispusīgas fiziskās aktivitātes pilnīgi noteikti. Labāk, ja tās ir mērķtiecīgas un kaut nedaudz kontrolētas − jo, ja cilvēks ar sliktu stāju iet uz sporta zāli un tur dara visu, kas ienāk prātā, viņš vēl vairāk nodara sev pāri. Taču fizioterapeits spēj novērtēt pacienta stāvokli, pareizi piemeklēt un dozēt fiziskās aktivitātes un sastādīt konkrētu vingrojumu programmu, kas ir būtiska gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā (profilaksē). Pareizi veikti vingrojumi spēj mazināt arī ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt pietiekošu muskuļu spēku un garumu, kas vēlāk ļauj izvairīties no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām.
Tāpat daudzi nezina, ka fizioterapeits var palīdzēt sagatavoties, piemēram, slēpošanas sezonai – lai neaizbrauktu uz kalnu ar pilnīgi nesagatavotu muskulatūru, ja visu gadu nekas fizisks nav darīts. Tas ir viens no veidiem kā pasargāt sevi no traumām slēpošanas laikā.
5. Kādas metodes izmanto fizioterapeits?
− Fizioterapeita arsenālā ir lielas iespējas. Lai izvērtētu pacienta fizisko funkcionālo stāvokli, tiek izmantotas dažādas metodes, kā galvenās var minēt: stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes analīze, muskuļu funkciju izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi.
Ārstēšanas procesā tiek izmantotas gan aktīvas, gan pasīvas terapijas metodes, un veiksmīgas terapijas svarīgs priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā − jo fizioterapeita izrakstītās «zāles» nevar ieiet un nopirkt aptiekā.
Galvenās ārstēšanas metodes ir terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi − piemēram, muskuļu funkciju un elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionēšana, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija, kā arī dažādas speciālās terapijas.